Uz Tēviju mūs aicina zem karoga,
Tur, kur lodes šņāc, zobeni kur zib,
Lielgabalu pērkons rūc,
Kara troksnis rīb.

Tur, kur Latvju karogs plivinās,
Jaunekļi kur kopā pulcējas.
Tur mūs, brāļus, Tēvija nu sauc
Uz karu ienaidnieku kaut.

Laiks klāt karā iet,
Uguns rīkus grābt,
Zoben' augsti vicināt,
Tēvu zemi glābt.

Droši bermontiešiem virsū krist,
Viņu bruņas drupu drupās sist,
Lai tie izjūt mūsu niknumu
Mēs gūsim skaistu uzvaru.

Sist, šaut, durt un kaut,
Drupās tie lai drūp.
Visus tādus jupim raut,
Kas mums virsū klūp.

Un kad bermontiešus apspalo,
Spožas uzvaras tad spīguļo;
Šķēpi, zobeni kā nāves bultas
Šaudās, asin's straumēm plūst.

Ja grib likten's lemt
Tēvijas dēļ lūst,
Slavens, kas var tiktāl tikt,
Varonīgi krist.

To ar slavu un godu kapā cels,
Skaistas puķes tam uz kapa zels.
Lidos putni, dziedās skaistas dziesmas,
Še dus Latvju varoņi.

Tur kur lodes šņāc, zobeni kur zib,
Lielgabalu pērkons rūc, kara troksnis rīb.