Mums brīvības kareivju vārdi,
Ko liktenis vēlējis nest,-
Mūs nebaida kaujuguns dārdi:
Par taisnību dzīvības mest.

Par Latviju sargvietās stāvēt
Kaut mūžu, mums nolicis Dievs,-
Mēs nebeigsim naidnieku nāvēt,
Lai vāciet's tas būtu, vai krievs.

Gan retas mums kļuvušas rindas,
Un cerību spožums jau dziest,-
Tak nenorims ieroču šķindas,
Vienalga, vai mirt būs, vai ciest.

Mēs zinām, reiz ciešanām cauri
Pār Latviju uzausīs rīts,-
Tad varoņu kapus vīs lauri,
Un brīvība nebūs vairs mīts.