Karavīram garlaicīgi klājas,
Veltīgi viņš laiku netērē.
Steidzas viņš tad apmeklēt tās mājas,
Meičas kur dejo, šīberē.

Piedziedājums.
Karavīrs kā ērglis -lepns un drošs,
Traucas pa dzīvi stalts un vilinošs,
Latvju meičas smaida, pakalpot steidz,
Priecīgs viņš dzīvi sveic, sveic, sveic.

Karavīrs par naudu nopērk visu,
Visu, pēc kā sirds ilgojas.
Un, ja dzīve liekas tam par īsu,
Pietrūkst tam sīkas naudiņas.

Karavīrs kad atstāj garnizonu,
Meičas tad žēli noskatās.
Aiziet prom nu mūsu sapņu tēli,
Aiziet - pēc kā sirds ilgojas.