Ķemermiestiņā, mazā mājiņā
Dzīvoja reiz latvju zeltenes.
Latvju zeltenes mežā strādāja,
Cirta kokus, ceļus taisīja.
Un, kad vakarā tās uz mājām iet,
Pavada tās krievu družīnas.
Te pēc brītiņa sit pie lodziņa:
Dod man, dod, tu skaistā latviete.
Drusciņ pagaidiet, gan jau dabūsiet,
Vispirms tiem, kam tālāk mājasviet`.
Papriekš virsniekiem, pēc tam kazakiem,
Visu pēc tiem latvju strēlniekiem.
Latvju zeltenes, latvju palaidnes,
Domājiet par tautu nākotnē.
Paies laiciņš īss, pārnāks strēlnieki,
Ko tie teiks par tādu izdzīvi ?
Jūlijs Juliāns (Balodis), 5. Zemgales latviešu
strēlnieku bataljons (pulks), Latviešu strēlnieku divīzijas
5. pulka vada komandieris. Kalsnava, 1980.