Ar flinti pār plecu, pie krūtīm zieds balts,
Pa dzimtenes ārēm iet kareivis stalts.
Viņš pilsētas redz un viņš ciematus sveic,
Bet projām tam jāiet, viņš tālāki steidz.
Tik projām uz priekšu viņš vienumēr trauc,
To dzimtene dārgā uz cīņu tā sauc,
Jo Latvijas brīve un Latvijas gods
No varmākas naidnieka nopulgots.
Tam dzimtenes mīla daudz drosmes gan sniedz,
Līdz naidnieka lode uz priekšu iet liedz.
Viņš mirst un nu pagātnē atskatās vēl,
Ka laimi maz baudījis, tas viņam žēl.
Un tomēr viņš smaida, jo mirt tam nav grūt,
Kad dzimtenes zemi zem sevis viņš jūt.
Kaut dzīve tam laimes ir sniegusi maz,
Nu laimīgs, ka dzimtenes smiltis to klās.
(melodija – Māte, es nākšu, kad vakars būs vēls)
J.A.Kukurs. Strēlnieku dziesmas. Pēterpilī, 1916.
Jānis Brežinskis, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons
(pulks). Dundaga, 1980.
Pozīcijās, 10.okt.1916.g.
Brežinsku Jānis