Es uzkāpu kalnā.
Es uzkāpu kalnā,
Pašā kalna galā,
Ieraudzīju sav māsiņu
Gauži raudājot.
Ko tu, puķīt, raudi,
Ko tu bēdājiesi?
Kā es gauži neraudāšu,
Bāliņš karā jāj.
Dievs atņēma tēvu,
Dievs atņēma māti,
Kas man skaisti audzināja
Zobentiņu nest.
Auksti vēji pūta,
Bargi kungi sūta,
Svešajāi zemītē,
Jūras līkumos.
Karā tam bij ieti,
Karā nepalikti,
Karā bija grūts mūžiņis
Tēvu dēliņiem.
Karodziņu nesti,
Zobentiņu celti,
Naidinieku pulciņāi
Asintiņas liet.
