Paliec sveika, baltā bērzu birze,
Paliec sveika, mazā būdiņa.
Man ir jācīnās par brīvestību,
Manim jāatstāj ir dzimtene.
Paliec sveika, daiļā zeltenīte,
Pēd' jo reizi manim skūpstu sniedz,
Un pie krūtīm it kā uguns liesmu,
Vienu sārtu rozes ziedu liec.
Sārtas rozes zieds par mīlu stāsta
Un par jaukiem sapņiem birztalā,
Būdiņa lai tevim vienmēr stāsta:
Neaizmirsti draugu svešumā !
Viņam ticēt vari tu it droši ,
Ka viņš tevi mūžam neatstās,
Kaut ar saule nespīdēs tik spoži
Tur caur logu mazā būdiņā.
Un, ja lodes manas krūtis dragās,
Manu kapu vieglās smiltis segs,
Tad pār manu kapu liepu zaros
Lakstīgala dziedāt nenobeigs.
Zudusi tad būs nu mūsu mīla,
Zudis jaukais sapnis birztalā,
Saule nespīdēs nekad tik spoži
Tur caur logu mazā būdiņā.
