(Visvaldis Bērtulsons, leģionārs)
Pie mežmalas stāv māj sarkana
Tā ir priekš tiem, kam miesa bojāta,
Kam iekšā sāp un kašķis, jāklibo,
Tur visus triecientempā izlabo.
Visvairāk tur darba pirmdienās,
Vismāzāk brīvās dienās - svētdienās
Tak laikam ļauni dīgļi, baciļi
Svin svētdienas tāpat kā kareivji.
Lai nepieliptu bakas un, difterīts,
Kāds vērīgs ārsts ar šprici izpalīdz.
Tam palīgi jo smalki dresēti
Ir sestā kara gada feldšeri.
Ak, ambulance, mazā sarkanā,
Vai nebūs tev krāsa jāmaina?
Kā slimo ģīmji toreiz mainījās,
Tev īstā krāsa būtu dzeltena.
