Aši, aši zīle dzied

Aši, aši zīle dzied.

Aši, aši zīle dzieda

Staļļa spāres galiņā.

Tec, māsiņa klausītiesi,

Kādu vēsti zīl atnes.

Zīl atnesa tādu vēsti

Būs brāļami karā iet.

Tec, māsiņa, dārziņāi,

Pušķo brāļa cepurīt.

Dziedādama appušķoja,

Raudādama pavadīj.

Neraud gauž, man māsiņa,

Gaidi mājās pārnākam;

Ja tu mani nesagaidi,

Sagaid manu kumeliņ.

Pār deviņas vasariņas

Attecēja kumeliņš,

Attecēja kumeliņis,

Smilšaināmi kājiņām,

Smilšaināmi kājiņāmi,

Zvaigžņu deķis mugurā.

Vaicā māsa kumeļami:

Kur palika jājējiņš?

Tur palika jājējiņis,

Kur krīt vīri kā ozol.

Zobentiņus sārtiem krāva,

Kaudzēm meta cepurīts.

Tur tek liela asins upe,

No kauliemi tiltu tais.

Mīļā Māra pāri gāja

Drebēdama, trīsēdam.