Tas iesākās reiz vasarā,
Kad bija saulains laiks.
Kad iemīlējās Mārtiņā
Kāds skuķēns mīļš un maigs.
Piedziedājums.
Čau, kāda runa, Mārtiņ,
Par lietu šo var būt?
Šī meitene, šī meitene
Grib tava sieva kļūt.
Bet nav nevienam cilvēkam
Sirds vietā akmens dots,
Šis meitēns patīk Mārtiņam,
Lai parauj viņu jods.
Kad zvaigznes savus starus lej,
Tad pirmais skūpsts tiek mīts.
Pār koku zariem mēness spīd,
Šis skuķēns tiešām glīts.
Ar pirmo skūpstu iesākās,
Ar pirmo-beidzās ar.
Ai, Mārtiņ, tev vēl jāciešas -
Pēc kāzām vairāk var.
Bet, kad jau rudens vēji pūš,
Tad Mārtiņš saka: "Punkts!
Nu beidzies ir mans puiša mūžs,
Nu kļūšu vīra kungs!"
Pēc kāzām sieva Mārtiņu
Sauc sāņus, saka tam:
"Kurš kungs nu būs, vai dzirdi tu,
To atļauj zināt man!"
Piedziedājums.
Čau, kāda runa, Mārtiņ
Par lietu šo var būt,
Kad jauna sieva taisās tev
Par kakla kungu kļūt.
