(Visvaldis Bērtulsons, leģionārs)
Kaut dubļi un utis, un tumsa,
Tak latvieši kopā še mēs.
Un droši vien tāpēc šo laiku
Ar prieku reiz sirds pieminēs.
Piedz.
Atmiņā Laušena dzīvos,
Veidojas še cīņas spars,
Vāciska stāja, poliska māja,
Nezūd tik latviskais gars.
Nāks kultūras stunda,
Kad draudzīgi mieru tās slēgs.
Nāks sirsnīgā uzvaras junda,
Un vaņkas no Latvijas bēgs.
