Es zinu vienu rozīti,
Ko noplūkt varētu.
Es zinu vienu meičiņu,
Ko mīlēt varētu.
Kad es ar viņu runāju,
Tad ļaudis brīnijās.
Kad es ar viņu dancavu,
Tad puisēni dusmojās.
Nedusmojat jūs, zēnēni,
Nedusmojaties jūs.
Varbūt jūs paši noplūksiet
Šo daiļo rozīti.
Varbūt jūs paši paņemsiet
Šo daiļo meičiņu.
Es esmu lozīt' izvilcis,
Man karā jāaiziet.
Man jādien niknam ķeizaram,
Kam esmu zvērējis.
Kam esmu karsti zvērējis
Līdz pēdēj asins lās'.
