(Visvaldis Bērtulsons, leģionārs)
Ak, grenadiera paiciņa,
Cik tu gan maziņa!
Dēļ tevis brīvā laiciņā
Pie poļiem jāstaigā.
Kas, bagāts tas ņem sainīti
Ar vecām drēbītēm,
Kas- nabags izmet makšķeri
Pie jaunām polietēm.
Cik priecīgas šīs paņenkas,
Kad mūsu zēni nāk.
Ar sajūsmu tos sagaida
Un mīlas spēli sāk.
Bet, draugi šitās lietiņas
Nebūt nav sīkumi:
Ir jāzin īstās vietiņas,
Kur jāmet līkumi?
Jo šādam riskam citādi
Būs bēdīgs iznākums,
Jo visur ložņā žandarmi
Un viņu niknais suns.
Cik bēdīgi tie kareivji,
Ko uzošņā šis suns,
Tiem atņem poļu sainīti
Šis elles izdzimums!
