Baltā roze manā dārzā zied.
Mīļākajam karā jāaiziet:
Karstā cīņā sauc to tēvija,
Viņai grūti laiki, jāiet palīgā.
Pušķošu tev rozēm cepuri,
Mīļais, mani prātā paturi.
Droši eji karstā cīniņā,
Mājās kad tu nāksi, vīšu vainagu.
Tālumā, kur lielgabali dūc,
Brīvi cilājas tur vīra krūts.
Kaujā strauji dodas karavīrs,
Baltā roze viņam visur līdzi iet.
Krist bij' lemts tam karstā cīniņā,
Tēvijai viņš sevi ziedoja.
Baltā roze tam pie krūtīm mirdz
Tur, kur pukstēt stājās viņa straujā sirds.
Mežmalā stāv kapu kopiņa,
Nepušķota, viena atstāta.
Tikai baltā roze uz tās zied:
Baltā roze viņam visur līdzi iet.
Dusi saldi tu, mans mīļākais,
Ziedon's tev uz kapa rozes kais'!
Manā dārzā rozes novītīs,
Tava slava tautā mūžam nezudīs!
