(F. Frišs, Rīgā)
Uz Marijas ielas, vai tur nav jauki,
Vai nepazīst vairs mīlību ?
Tur Rīgas meičas kā palaidnieces
Pa ielām apkārt vazājas.
Ar īsām kleitām, ar īsiem matiem,
Ar nošķiebušiem papēžiem.
Ko palīdz smiņķis, ko palīdz pūderis,
Zem acīm zili riņķi tām.
Kad leitnanti tām blakus stājas,
Tās izskatās kā skolnieces.
Kur paliek Rīgas šo meiču bērni,
Tos auklē plašā Daugava.
Dažs iet caur tiltu gan kliekdams, brēkdams,
Dažs iet caur tiltu raudādams.
Uz Marijas ielas, vai tur nav jauki,
Vai nepazīst vairs mīlību ?
