Nedusmo jel, balodīti,
Ka man karavīra prāts.
Zini, dārgais mīlulīti,
Esmu dzimis vienreiz tāds.
Redzot tēvu zemes briesmas,
Redzot tautas ciešanas,
Redzot šausmu kara liesmas,
Sirds vairs krūtīs neturas.
Vai lai sēžu miera ratos
Mīlestībai nododos,
Kad visapkārt, kur tik skatos,
Nāve, šausmas, vaimanas ?
Nesērojies, enģelīt,
Neļauj asariņām birt.
Ja man, glābjot Dievzemīti,
Vajadzētu tiešām mirt.
Lūdz, lai dievi mani sargā,
Lūdz, lai palīdz vācus veikt.
Tiklīdz beigsies cīņa bargā,
Knaši gribu mājās steigt.
Bet nu, mīļā, ļauj, lai eju
Tur, kur pienākums mani sauc.
Nerādi tik drūmu seju,
Tēvu zeme mani sauc.
Jaša
