Mēs nelūdzam tos, kas bij' vakar,
Mēs nezinām tos, kas būs rīt.
Lai Staļins un čerčils mūs pakar,
Vienalga, kā kauliņi krīt.
Nu sapnis par dzimteni zudis
Ar visu, kas latvietim dārgs.
Sen zināms, ka postā mūs grūdīs
Kāds tatārs, kas dvēseles mij.
Mēs uzspļaujam skanīgām frāzēm
Un večiem, kam pravieša balss.
Vien šņabis, ko dzeram bez glāzēm,
Mums stāsta - vairs tālu nav gals.
Lai ģeķi pūš pīlītes naivas,
Ka vēl kaut kur taisnība mīt.
Pār Kurzemes veļupēm laivās
Daudz biedru jau aizvedīs rīt.
Tiem nepalīdz glaimi un ziedi,
Ko liekuļi svīzdami pin.
To acīs tumst vaidi un biedi,
Kad kāzas ar kaulaino svin.
Mēs nelūdzam tos, kas bij' vakar,
Daudz ļaunāk mums klāsies jau rīt -
Lai Staļins vai čerčils mūs pakar,
Vienalga, kā kauliņi krīt ...
