Nāc līdz uz sīkiem krūmiņiem,
Tu, eņģel' balodīt,
Un ļaujies sevi noskūpstīt,
Tu daiļo meitenīt.
Piedziedājums:
Jo ozoli zaļo un kupli tie kļust
Un latviešu zēni frontē uzvaras gūst.
Šie brīži tie jaukākie un frontē tie skaistākie,
Kad redzu tos utainos, par visiem dullākos
Šī sirds gaiši mirdz un jūt vis' to labāko
Nāc šauj tu un es, tas sirdis ielīksmo.
Kā rožu pumpurs sārts un jauks,
Tā mūsu mīla plauks.
Un puiši meitas bildinās
Un sirdis viņus sauks.
Tad mūžam dzīvos latvieši
Un tauta stipra kļūs,
Un ienaidnieki bezspēcīgi
Vienmēr, vienmēr būs.
Ai krieveli, ai, pļēguri,
Ko iedomājies tu,
Tu ej pie sava Staļin,
Un pielūdz tikai to.
