(mel. "Skaistā dārzniece")
Tumšā naktī Volohov's meži šalc,
Lēna vēsma manu sirdi glauž.
Apklust vārdi, krūtis elpot beidz,
Tikai lodes tālāk svilpot steidz.
Stāvi droši, brašais latvieti,
Lode nespēj grozīt likteni.
Stāvi droši, kaut ar spēki zūd,
Stāvi droši, kaut ar dvēsele lūzt.
Tumšā naktī Volohov's meži šalc,
Volohov's purvos atkal gari sauc.
Divas acis tevi meklēt beidz,
Asins lāses lejup ritēt steidz.
