Papus raksta vēstuli:
"Mīļais dēls, tu turies!
Visās kaujās dūšīgi
Šaujies kaut vai duries."
Atbildi viņš drīzi dos,
Kurā skaidri teikts:
"Mīļais papu, nebaidies,
Kurš nāk priekšā - beigts!"
Piedziedājums:
Tur tālu kaujas laukā mīt drosmīgs latvju zēns,
Un tur, kur nāve braukā, viņš nestāv domīgs, lēns.
Jo no dzimtenes pie viņa kā šodien, tā ar' rīt
Nāk vienmēr jauna ziņa, ko steidzam piesūtīt.
"Papirosi, paustpapīrs,
Dūraiņi, kas silda,
Neaizmirsti rakstīt drīz,
Tos tev sūta Milda."
"Mīļā Mildiņ, liels paldies,"
Atbild Ansis Krūms.
"Arī deguns sildīsies,
Kad zem viņa dūms."
Mīļā raksta vēstuli:
"Vai tu, Jancīt, zini;
Mājās atkal jaunumi,
Bet, kas ir, to mini."
Jancis kasa pakausi,
Paliek domīgs, lēns:
"Ej tad, velns, nu sazini -
Meitene vai zēns?"
"Mīļais, karo dūšīgi
Un tad mājās steidzies,
Tava būšu mūžīgi,
Tad, kad karš būs beidzies."
Bet vņš atkal vārdos īss:
"Kādēļ kavēties?
Brīvs kad būšu dienas trīs,
Iesim laulāties."
