Zilais lakatiņš
Bij' vasara toreiz tik zaiga,
Un smaržoja pļavas un sils.
Tu pretī man nāci tik maiga,
Tev galvā bij' lakatiņš zils.
Piedz.
Atmiņā lakatiņš zilais,
Mati kā saulstaru riets,
Biji man viena,
Nakts tu un diena,
Mīlas viskrāšņākais zieds!
Tos vārdus, ko teici man ķīlai,
Tos sirdī es ieslēdzu sev,
Jo toreiz es ticēju mīlai,
Es ticēju laimei un tev
Tā pagāja vasara zaiga,
Un novīta pļavas un sils.
Vairs nenāca meitene maiga,
Kam galvā bij lakatiņš zils.