Kaprālis Bandinieks.
Bij kaprālis Jānis Bandinieks,
Plats puisis ar valodu brašo,
Simts soļu granātu sviest tam ir nieks,
Un zemē šaut vanagu ašo.
Un durkļu cīņās un izlūkos iet,
Tur kaprālis rotā bij pirmais,
Viņš cēli sasit papēžus ciet,
Kad rāj to komandiers sirmais.
Kungs, pulkvedi, vainīgs esmu es gan,
Bez vainas, jo izlūku daba,
Liek doties uz ciemu palūkot man,
Vai meičas tur bučoties labas.
Un ja nu reiz kaujā nāktos tam krist,
Ne mūžam vairs neparnākt mājās,
Grib Petera priekšā papēžus sist,
Un gadāt lai eņģeļiem stāja.
Un ja nu ar ellē nāktos tam mist,
Būs jūdi un velni tad tintē,
Un velna tēvam būs izsamist,
Kad kaprālis liks to zem plintes.