Dulduldē
Kad no šitās bēdu vietas šķiroties,
Vajadzēs mums krietni, krietni sasaukties.
Nesit paiku gaisā, bet gan māgā bāz,
Lai var sievas čalim reiz pa kaklu gāzt.
Gāzt, lai čalīt`s apskatās, dulduldē, dulduldē,
Kur un kā tas gadījās, dulduldulduldē.
Kamēr vīra kungam drātes še vai te,
Sievai kavalieris veikli ieborē:
,,Mīļā, kamēr vīrs tev drošā vietiņā,
Tev priekš famīlijas vienai jāgādā.”
O, nu kam gan netīkas, dulduldē, dulduldē,
Gultā strādāt virsstundas, dulduldulduldē.
Kamēr kavalieris žūst kā asaka,
Sievai viena puse paliek resnāka.
Pēc tam abi brīnās, kā tas gadījās,
Kad no rupjmaizītes vēders piepūšas.
O, nu tas nav joks ne splīns, dulduldē, dulduldē,
Bet gan kreftīgs vitamīns, dulduldulduldē.
Pēc tam sieva raksta: ,,Mīļo Pēteri,
Man tev jāpastāsta savi grēciņi.
Daudz man viņu nava, tikai divi vien –
Viens pie krūts, bet otrs kājiņām jau skrien.
Saki, vai tev nav liels prieks, dulduldē, dulduldē,
Kad bez pūlēm mantinieks, dulduldulduldē.
Teicējs – Imants Plācis, Latviešu leģiona 15. divīzijas, 33.pulka grenadieris