Dzeloņdrātis dragā manu sirdi mīnu lauki manus prātus jauc
Mīlas frontē man vairs laimes nav eju tur kur nāve dej un smej
Nāves acīs raugos es un smaidu tomēr tevi aizmirst nespēju
Tavas acis tavas maigās lūpas karstas cīņas brīžos prātā nāk
Piedz.
Šeit laime kaut drausma bet tomēr bez viltus
Iet cīņā ar draugiem ir vairāk ko vērts
Caur granātu bedrēm caur ložberu šaltīm
Caur mīnētiem laukiem uz priekšu mans ceļš
Es ticēju mīlai es ticēju laimei, bet tomēr es vīlos nav laimes man še
Kā burvīga teika man pasaule šķitīs, kad mūžīgā mierā sirds dusēt reiz ies
