Zilais lakatiņš

Drosmiņš Rīgā




Drosmiņš Vilibalds pēc šņabja

Steidzas uz Rīgu kā nelabātraukts.

Bulvāros redz meičas daiļais - 

Nava par velti uz dzimteni braukts.


Kā var aizmirst, kā var aizmirst,

Sievas māti tramvajā?

Un to nelūgt, un to nelūgt

Zēnu pulka - klubiņā?



Kā odžu sadzelts zēns pie Elzas

Ar rozēm un pustopu svinīgi trauc -

Lūpas skūpstītdams tai kvēlas

Krāsu vien sasūcis pievīlies sauc:


Kā var novīst, kā var novīst,

Sārta roze piesaulē?

Kā var izžūt, kā var izžūt,

Šņabis tintes pudelē?




Tad dzīvo sveika, mīļā Elza!

Šautenei zvērests svēts tagad jau dots;

Bunkurā par tavu mīlu

Jāizcieš man traki nopelnīts sods.


Kā var lādēt, kā var izšaut

Izsprāgušu patronu?

Kā var skūpstīt, kā var mīlēt

Izmīlētu meiteni?

Vīru kopa "Vilki"